Apskatīt Kuro Satsuma izejas kodu

[[File:Kuro_Satsuma.jpg|thumb|250|Kuro Satsuma, Japāna, no vēlā Edo līdz Meidži periodam. Šai smalki veidotajai keramikas bļodai ir tumša, mirdzoša glazūra ar smalkiem sprakšķēšanas rakstiem, ko izceļ ar rokām apgleznoti zelta un polihromi motīvi. Tā atspoguļo tradicionālās Satsuma trauku eleganci un izsmalcinātību, kā arī japāņu podnieku mākslinieciskumu un rūpīgo meistarību.]]

'''Kuro Satsuma''' (黒薩摩) ir tradicionālās japāņu keramikas veids, kura izcelsme ir Satsuma domēnā. Kuro Satsuma trauki, kas ir slaveni ar savu dziļi melno glazūru un rustikālo eleganci, pārstāv vienu no diviem galvenajiem Satsuma trauku stiliem (薩摩焼, ''Satsuma-yaki''), otrs ir Shiro Satsuma (baltā Satsuma). Vēsturiski tie ir saistīti ar ikdienas lietošanu, īpaši samuraju un vienkāršo ļaužu vidū.

== Vēsture ==

=== Izcelsme ===

Kuro Satsuma pirmsākumi meklējami 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā, Azuči-Momojamas periodā un agrīnajā Edo periodā pēc japāņu iebrukuma Korejā (1592.–1598.). Šajā laikā Satsumas feodālais kungs Šimadzu Jošihiro uz Japānu atveda podniekus no Korejas, un viņi tika apmetušies dažādos cepļu ciematos visā reģionā.

Šie korejiešu amatnieki ieviesa progresīvas keramikas ražošanas metodes, kas lika pamatus gan baltajam, gan melnajam Satsuma trauku stilam.

=== Evolūcija ===

Lai gan Širo Satsuma kļuva pazīstama ar savu ziloņkaula krāsas glazūru un smalko virsglazūras emaljas dekorāciju, kas paredzēta elitei un eksportam, "Kuro Satsuma" palika balstīta vietējās, utilitārās tradīcijās. Tā galvenokārt attīstījās kā praktisks trauks vietējo iedzīvotāju ikdienas lietošanai, īpaši tējas bļodām, sake pudelēm un uzglabāšanas burkām.

== Raksturojums ==

=== Materiāli ===

* '''Māls''': Vietējais māls, kas bagāts ar dzelzi, no Kagosimas un apkārtējām teritorijām
* '''Glazūra''': Glazūra ar augstu dzelzs saturu, kas rada dziļu, spīdīgu melnu apdari
* '''Apdedzināšana''': Parasti apdedzināta alpīnisma krāsnīs (''noborigama'') augstā temperatūrā

=== Izskats ===

* '''Krāsa''': Bagātīga melna glazūra, bieži ar brūnu, sarkanīgu vai violetu nokrāsu
* '''Tekstūra''': Rupja un zemes tekstūra dzelzs satura un tradicionālo veidošanas metožu dēļ
* '''Dekorācija''': Parasti minimāla, lai gan dažiem izstrādājumiem ir vienkārši iegravēti raksti vai dabīga pelnu glazūra

== Lietojums ==

Kuro Satsuma trauki tradicionāli tika izmantoti:

* Ikdienas ēdamtraukiem, piemēram, bļodām un šķīvjiem
* Tējas piederumiem, īpaši lauku stila tējas ceremonijās
* Sakē kolbām (''tokkuri'') un krūzes (''guinomi'')
* Uzglabāšanas burkas ēdienam un šķidrumiem

Tas iemieso wabi-sabi estētiku, uzsverot vienkāršību, nepilnību un saikni ar dabu.

== Cepļi un ražošanas centri ==
Ievērojamas Kuro Satsuma ražošanas vietas ir:

* '''Ryumonji Kiln''' (龍門司窯) – Viena no vecākajām un slavenākajām cepļiem, kurā ražo Kuro Satsuma
* '''Naeshirogawa Kiln''' – Pazīstama gan ar melnbaltajiem Satsuma stiliem
* '''Tateno Kiln''' – Veicināja agrīno stilu attīstību

Šīs cepļi bieži darbojās mazās lauku kopienās un nodeva savas metodes no paaudzes paaudzē.

== Kultūras nozīme ==

Kuro Satsuma Japānā ir kultūras vērtība kā mingei (tautas amatniecības) (民芸, ''mingei'') paveids. Tā ir atzīta par:

* Vēsturisko nepārtrauktību no Edo perioda līdz mūsdienām
* Lomu Kagoshimas reģionālajā identitātē
* Integrāciju Japānas tējas kultūrā

Mūsdienās to novērtē kolekcionāri, tējas praktiķi un tie, kas interesējas par Japānas reģionālajām keramikas tradīcijām.

== Mūsdienu atdzimšana un saglabāšana ==

Pēdējās desmitgadēs ir pieliktas pūles, lai atdzīvinātu Kuro Satsuma:

* Vietējie amatnieki turpina to ražot, izmantojot tradicionālās metodes
* Kagošimas amatniecības saglabāšanas biedrības un muzeji popularizē tās mantojumu
* Darbnīcas un izstādes palīdz izglītot sabiedrību un mudina jaunākās paaudzes apgūt šo amatu

== Skatīt arī ==

* [[Širo Satsuma]]
* [[Satsuma izstrādājumi]]
* [[Japāņu keramika un porcelāns]]
* [[Mingei kustība]]
* [[Kagošimas prefektūra]]

== Atsauces ==

* Kato, Tokuro. ''Japāņu keramikas tradīcijas''. Tokija: Kodansha International, 1980.
* Japānas Tautas amatniecības muzejs. ''Reģionālās keramikas katalogs''. Tokija, 1998.
* Kagošimas prefektūras valdība. ''Satsuma kultūras vērtības'', oficiāls izdevums.

[[Kategorija:Kagošimas prefektūra]]
[[Kategorija:Kjusju]]
[[Kategorija:Keramika]]
[[Kategorija:Akmens trauki]]
[[Kategorija:Edo periods]]
[[Kategorija:Meidži periods]]
[[Kategorija:Mingei]]